Laipni lūgti texonano
Kas ir nanotehnoloģija?
Nanotehnoloģija ir mūsdienu zinātnes attīstības virziens, kura sākotne meklējama 20. gs. vidū. Pašlaik tā ir sfēra, kas strauji attīstās un sintezē visdažādākās zinātnes – fiziku, ķīmiju, ģenētiku, informācijas un sakaru tehnoloģijas, medicīnu, farmāciju, inženierzinātnes, tekstila ražošanu un kosmētisko līdzekļu industriju.
Nanozinātne nodarbojas ar galēji mazu struktūru pētīšanu, ražošanu un izmantošanu. NANO nāk no grieķu valodas un nozīmē „rūķītis” vai „punduris”. Nanotehnologijas ļauj pētniekiem precīzi darboties atomu un molekulu līmenī, pētīt un ražot sevišķi mazas struktūras – viens nanometrs ir milimetra miljonā daļa – nanodaļiņu izmēri ir tuvi ultramikroskopiskām molekulām un atomiem. Vienkāršāk sakot, nanozinātni var definēt kā „ļoti maza mēroga inženierzinātni”.
Pateicoties nanotehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām, rodas iespēja risināt dažādas ieilgušas medicīnas, sociālās un dabas aizsardzības problēmas. Zinātnieki, kas nodarbojas ar nanotehnoloģiju pētīšanu un izstrādi, pēta, kā darbojas „dzīvā pasaule”, lai rastu risinājumus „nedzīvās pasaules” problēmām. Nanotehnoloģiju pielietojums ir ļoti plašs – tās dod iespēju izveidot mazākas, lētākas, vieglākas un ātrākas struktūras, lietot mazāk kaitīgu vielu un taupīt enerģiju – dažādu preču un produktu ražošana kļūst lētāka un ekoloģiski drošāka.
Nanotehnoloģiju pielietošanas piemēru ir ļoti daudz – piemēram, nanopārklājums, kas atgrūž netīrumus, ūdeni, samazina sadzīves ķīmijas lietošanas daudzumu, padara dažādas virsmas vieglāk tīrāmas un aizsargā tās pret skrāpējumiem un nodilumu. Uzklājot nanodaļiņas virsmai (arī audumiem), tiek izveidota plāna plēvīte, kas saķeras ar šo virsmu. Nanodaļiņu izveidotā plēvīte atgrūž netīrumus, kaļķi, taukus, utt. Uzklājot nanodaļiņas porainām virsmām, tās iekļūst porās un aizpilda tās, nodrošinot tādu pašu efektu. Gludas virsmas un audumi pilnīgu aizsardzību iegūst diennakts laikā, porainas virsmas – divu diennakšu laikā. Šādi apstrādātas virsmas ir ekoloģiski nekaitīgas, to izskats nekādā veidā nemainās, gaisa caurlaidība nemazinās.
Nanodaļiņas sastāv galvenokārt no četriem materiāliem – keramikas, dimanta, sudraba un stikla, atkarībā no tā, kādu virsmu apstrādei tās paredzētas. Nesējvielas vienmēr ir vai nu alkohols vai ūdens. Uz apstrādātajām virsmām pēc apstrādes paliek tikai nanodaļiņas, kamēr pati nesējviela vienkārši izgaro. Pilnīgi “sacietējušā” stāvoklī nanoplēve ir absolūti nekaitīga un netoksiska. Nanolīdzekļi, izmantojot tos saskaņā ar lietošanas instrukciju, veselību neietekmē negatīvi, ir piemēroti arī alerģiskiem cilvēkiem, neitrāli ādai, antibakteriāli, kā arī ļoti vienkārši lietojami.
Lai sasniegtu maksimālu efektu, produkti jālieto, ievērojot lietošanas instrukciju. Svarīgi katrai apstrādājamai virsmai izmantot konkrēti tai paredzētu nanoproduktu.